35 Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam. 
36 Bet Es jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat. 

Jņ.6:35-36

ZDlogo

Raksti

Kā klausīties izskaidrojošo sprediķi

Bibliskai sludināšanai ir sevišķi svarīga nozīme mūsu vietējās draudzes dzīvē. Iemesls tam ir, ka patiesība par Svētajiem Rakstiem ir galvenais instruments, ar kuru Dievs piepilda garīgās atdzimšanas procesu un dvēseļu formēšanu. Bībele saka, ka garīgā atdzimšana (Jēkaba ​​1:18), garīgā izaugsme (1 Pet. 2:1-3), svētdarīšana (Jāņa 17:17), garīgā atbrīvošanās (Jāņa 8:31-32), un garīgais briedums (2 Tim 3:16-17), ir iespējamas tikai tad, kad iedarbojas uz cilvēku ar absolūto patiesību, kuru nes Dieva Vārds.

Nav neviena cita instrumenta, kā tikai Dieva Vārds, kas var izmainīt ticīga cilvēka dvēseli.      

.... lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, 
līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.  ” Ef.4:13,14

Lasīt tālāk ...

Kas ir Evanģēlijs?

Dr. Lorēns Boetners

Evaņģēlijs ir labā vēsts par vareno pestīšanu, kuru sarūpējis Jēzus Kristus un caur kuru Viņš samierinājis cilvēkus un svēto Dievu. Šī raksta nolūks ir vienkāršā valodā un viegli saprotamos terminos parādīt pamatatšķirības starp kalvinistu (reformātu) un arminiāņu evaņģēlija izpratni, un parādīt, ko šajās lietās māca Bībele. Pareiza izpratne ir izšķiroši svarīga – kristīgās ticības dažādo doktrīnu savstarpējā harmonija paredz, ka kļūda jebkurā no tām lielākā vai mazākā mērā sagroza arī visas pārējās.
Patiesībā pastāv tikai divu veidu reliģijas: ticības reliģija un darbu reliģija. Autors ir pārliecināts, ka tas, ko baznīcas vēsturē pazīst kā kalvinismu, ir vistīrākais un viskonsekventākais ticības reliģijas iemiesojums, kamēr tas, ko pazīst kā arminiānismu, ir bīstami lielā mērā atšķaidīts ar darbu reliģiju, tāpēc tā ir nekonsekventa un nestabila kristietības forma. Citiem vārdiem – reformātu ticībā kristietība iegūst savu pilnīgāko un tīrāko izpausmi.
Piektā gadsimta sākumā šo divu veidu reliģiskās domas sadūrās ievērojami skaidrā kontrastā starp divu teologu – Augustīna un Pelāgija – mācībām. Augustīns cilvēkiem norādīja uz Dievu kā uz visas patiesās garīgās gudrības un spēka avotu, kamēr Pelāgijs cilvēkiem lika vērsties pašiem pie sevis un teica, ka tie paši savā spēkā spēj pildīt visas Dieva pavēles (citādi Dievs tās nebūtu devis). Arminiānisms ir šo abu sistēmu kompromiss – kaut arī savā evaņģēliskākajā formā (kā agrīnajā vesliānismā) tas tuvojas ticības reliģijai, tomēr tas joprojām satur nopietnas kļūdas.
Šodien praktiski visas vēsturiskās draudzes izjūt iekšējus neticības uzbrukumus. Daudzas no tām jau ir padevušās, un gandrīz ikreiz šī kritiena trajektorija ir no kalvinisma uz arminiānismu, no arminiānisma uz liberālismu un tad – uz unitārismu. Vēsture rāda, ka liberālisms un unitārisms sairst līdz sociālam evaņģēlijam, kas ir pārāk vājš, lai sevi uzturētu. Autors ir pārliecināts, ka kristietības nākotne ir cieši saistīta ar to teoloģijas sistēmu, ko vēsturiski dēvē par kalvinismu. Visur, kur ir tikuši atmesti kalvinisma teocentriskie principi, ir veidojusies spēcīga tendence nogrimt antropocentriskā naturālismā vai sekulārismā. Ļoti pārliecinoši ir izskanējusi arī doma, ka starp kalvinismu un ateismu nav neviena konsekventa pieturpunkta.

Lasīt tālāk ...

Britu baptistu 1689. Gada TICĪBAS APLIECĪBA (Otrā Londonas ticības apliecība)

PRIEKŠVĀRDS ANGĻU IZDEVUMAM


17. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados Anglijā no valsts baznīcas (anglikāņiem) atdalījās kongregacionālisti un kalvinistiskas pārliecības baptisti. Šo grupu pastāvēšanu iezīmēja karaļvaras atzītās baznīcas un parlamenta izvērstās atkārtotās vajāšanas. Lai sagrautu jebkuru nepakļāvību oficiālajai valsts reliģijai, 17. gs. sešdesmitajos gados tika pieņemts apkaunojošais Klarendona Kods (Clarendon Code). Periodiskās vajāšanas vienlīdz smagi skāra presbiteriāņus, kongregacionālistus un baptistus.

No šiem spaidiem presbiteriāņi un kongregacionālisti cieta mazāk kā baptisti. Vajāto grupu panākumos turoties pret valdības tirāniju būtiska loma bija to doktrinārajai vienotībai. Visi presbiteriāņi atzina savu 1646. gada Vestminsteras ticības apliecības (Westminster Confession). Kongregacionālisti savā 1658. gada Savojas ticības apliecībā (Savoy Confession) pieņēma faktiski tās pašas ticības atziņas. Apzinoties vienprātību ar pedobaptistiem, kuri cieta tik pat nežēlīgu netaisnību, kalvinistiskie baptisti publicēja dokumentu, kas apliecina doktrināru saskaņu ar iepriekš minētajām grupām.

Lokālajām baptistu draudzēm Anglijā un Velsā tika izsūtīts apkārtraksts, lūdzot katras draudzes locekļu sapulcei pilnvarot pārstāvjus uz tikšanos Londonā 1677. gadā. Tajā tika pieņemta ticības apliecība, kura apzināti veidota pēc Vestminsteras ticības apliecības parauga. Kopš tiem laikiem tā vienmēr ir nesusi Londonas Otrās ticības apliecības (Second London Confession) vārdu. Pirmo Londonas ticības apliecību izdeva septiņas Londonas baptistu draudzes 1644.gadā. Šis pirmais dokuments tika veidots, lai atšķirtu tikko izveidojušos kalvinistiskos baptistus no arminiāniskajiem baptistiem un anabaptistiem. Otrā Londonas ticības apliecība tika izdota anonīmi, jo tā tapusi represiju periodā.
Sākotnējā 1667. gada izdevuma priekšvārdā ir sacīts: "… ir pagājuši daudzi gadi, kopš daudzi mūsu vidū … izjuta nepieciešamību publicēt mūsu ticības apliecību, lai informētu tos, kuri pilnībā neizprata mūsu principus vai kuriem bija aizspriedumi pret mūsu atziņu ...Vispirms tas tika ierosināts ap 1643. gadu, pēc tam - Londonā sapulcēto septiņu draudžu vārdā …"
Ņemot vērā, ka šī ticības apliecība mūsdienās nav vispārpieejama, kā arī to, ka kopš tā laika daudzi citi ir pieņēmuši to pašu patiesību, kas tajā ir atzīta, mēs nolēmām apvienoties liecības došanā pasaulei par mūsu stingro pieķeršanos šiem skaidrajiem principiem…"

Lasīt tālāk ...

Jautājums par izredzētību vai atraidīšanu

Autors: Reinhards Slenczka 13.02.2016 Ja cilvēks pats nevar izšķirties par Dievu, ja viņš vienīgi žēlastībā, bet ne ar saviem darbiem var tikt izglābts no tiesas, kā tad vispār Dieva tiesā var būt nosodošs spriedums un mūžīga pazudināšana? Vai Dievs tad ir taisnīgs, ja vieni jau pirms pasaules radīšanas (Mt.25:34; Ef.1:4) ir izredzēti, bet citiem sagatavota mūžīga uguns (Mt.25:41), vēl vairāk ja Dievs tos pat maldina (2.Tes.2:11)? Tas ir cilvēci nomokošais teodicejas jautājums, kuru kristīgais filosofs Boēcijs ir formulējis šādi.

“Ja ir Dievs, no kurienes tad ļaunums? Ja nav, no kurienes tad labais?”

Lasīt tālāk ...

Draudze mārketinga krustcelēs

Mūsdienās daudzas draudzes atklāj, ka sludinot patiesību,ko atklāj Bībeles autoritāte, vairs “nedarbojas”. Tāpēc sludināšana tiek pārorientēta uz to, lai piesaistītu cilvēkus. Tiek dziedātas dziesmas un sludināts tas, kas cilvēkiem patīk, ar vienu nolūku: lai novērstu no nepatīkamā, ko viņi nevēlas dzirdēt. Tiek piedāvāti aizraujoši notikumi (konferences,sanākšanas,evanģelizācijas masu pasākumi, koncerti, kultūras pasākumi un daudz kas cits), kas pamatā ietekmē visu kristīgās vides subculture, darot to krāšņu ar skaistām liturģijām un it kā garīgi caurstrāvotām  darbībām, piedēvējot šīm nodarbēm Svētā Gara klātbūtni.

Lasīt tālāk ...

AIZLŪGŠANAS VAJADZĪBAS

Par vajadzībam rakstiet

PAR VAJADZĪBĀM RAKSTIET

IESPĒJA ZIEDOT

Ziedkalnes baptistu draudze
Reģ.nr. 40801051749
A/S SWEDBANK
Kods: HABALV22
Konts: LV22HABA0551043092647

ŠOBRĪD MĀJAS LAPĀ:

Klātienē 189 viesi un nav reģistrētu lietotāju